Zirnekļi
Araneae 
Kā atpazīt zirnekļus?
Araneae
Izskats
Ķermeņa garums (neskaitot kāju garumu) visbiežāk 2-25 mm. Ļoti bieži konkrētās sugas mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Raksturīgi augšžokļi jeb heliceras, kurās atrodas indes dziedzeri. Apakšžokļi jeb pedipalpas kalpo gan taustei, gan ir nozīmīgas vairošanās procesā. Visiem zirnekļiem ir 4 pāri ejkāju. Tiem zirnekļiem, kuri veido tīklus, ejkāju galā ir labi attīstīti nagi. Raksturīgas 6 vai 8 acis; to dažādajam novietojumam galvkrūšu priekšdaļā, kā arī uzbūvei ir liela nozīme zirnekļu sistemātikā. Parasti ķermeņa priekšdaļa jeb galvkrūtis ir visai skaidri nodalāmas no vēdera ar vairāk vai mazāk izteiktu iežmaugu, kā arī parasti galvkrūtis ir mazākas. Uz iegarenā vai ieapaļā vēdera tā virspusē daudzām sugām ir raksturīgs zīmējums, pēc kura suga ir nekļūdīgi atpazīstama. Vēdera aizmugurējā galā ir 3 pāri tīmekļa kārpiņu. Tīmeklim ir sevišķi liela nozīme zirnekļu dzīvē – tas kalpo ķeramtīkla veidošanai, nakšņošanas ligzdu izveidei un olu kokona aušanai, jo visi zirnekļi dēj olas, no kurām šķiļas mazuļi.
Ieteikumi to apkarošanā:
- Regulāri lietojiet putekļusūcēju;
- Noņemot pamanāmos zirnekļu tīklus;
- Aizpildotplaisas sienās un durvju spraugās, lai atturētu zirnekļus no iekļūšanas mājā;
- Nojaucot zirnekļu mitināšanās vietas ap māju, piemēram, malkas grēdas;
- Gaismas ķermeņus Gaismas ķermeņus.
Zirnekļu paradumi
Dažiem zirnekļiem patīk uzturēties mitrās vietās- pagrabos, spraugās un citās mitrās ēkas vietās. Citiem patīk sausas un siltas vietas- ventilācijas šahtās, bēniņos. Tie pārsvarā slēpjas tumšās vietās.
Gandrīz visi – atskaitot vienu vienīgu līdz šim zināmu sugu – zirnekļi ir plēsīgi posmkāji, kuri upuri nogalina ar helicerās esošo indes dziedzeri. Absolūtais vairums sugu upurī gandrīz uzreiz iešļāc arī gremošanas šķidrumu un notverto upuri izsūc tikai pēc laika, kad gremošanas fermenti ir sadalījuši upura mīkstos audus. Zirnekļu medījums parasti ir dažādi kukaiņi un citi sīki posmkāji, lai gan lielākās sugas tropos spēj uzbrukt arī maziem putniem un ķirzakām. Latvijā krastmalu medniekzirnekļi (Dolomedes) dažreiz uzbrūk seklūdenī zivju mazuļiem un abinieku kurkuļiem. Zirnekļi medī dažādi: sugas, kuras auž tīklus, upuri gaida paslēpušies tīkla malā un turoties pie signālpavediena.
Kādu kaitējumu rada zirnekļi?
Reprodukcija
Pēc pārošanās, lielākoties, mātīte apēd tēviņus. Mātīte dēj olas uz speciāla pašas izgatavota plakana vai maisveida tīmekļa pavedienā, kuru pēc tam ar otru pavedienu satin kokonā. Mātīte bieži vien kokonu nēsā līdz helicerās vai piestiprinātu pie vēdera. Dažas sugas pēc mazuļu izšķilšanās turpina nēsāt uz muguras. Augot maina ādu. Daudzi zirnekļi dzīvo vienu gadu, tad to olas pārziemo. Divgadīgie pārziemo pēc otrās vai trešās ādas mešanas, citreiz- kad sasniegta dzimumgatavība.
Zirnekļi un kodumi
Latvijā nav sastopamas indīgas zirnekļu sugas, tomēr ir zirnekļi, kas spēj iedzelt un radīt nepatīkamas sajūtas. Ļoti daudziem cilvēkiem ir paniskas bailes no šiem rāpuļiem.
Ko Dezinfa piedāvā..
Dezinfa eksperti ir kvalificēti, ar pieredzi bagāti speciālisti. Tie regulāri piedalās dažādos semināros, lai nostiprinātu un atjaunotu savas zināšanas par efektīvu kaitēkļu apkarošanu. Viņi saprot katru kaitēkļu sugu paradumus un pielieto šīs zināšanas izstrādājot kaitēkļu apkarošanas programmu Jūsu mājai.
Mūsu izsaukuma serviss piedāvā profesionālus un ērtus risinājumus, kā ātri atbrīvoties no problēmām, kādas var radīt zirnekļi Jūsu mājās:
- Garantēta 24 stundu reaģēšana uz izsaukumu;
- Jums izdevīgā laikā;
- Atsaucīgi un zinoši kaitēkļu kontroles eksperti;
- Augstākais drošības līmenis Jūsu ģimenei un mājdzīvniekiem.