Latvijā sastopamas aptuveni 373 smecernieku sugas. Smecernieki ir mazas 2,5-5 mm mazas vaboles. Parasti tumšā krāsā - brūni vai melni ar atsevišķiem sarkaniem vai dzelteniem plankumiem (atkarībā no sugas). Tiem ir sešas kājas, divdaļīgs ķermenis un galvas priekšpusē visbiežāk novietots "snuķis". Tiem ir arī cieti spārni, taču tie nelido.
Paradumi
Smecernieki parasti uzturas dažādu lauksaimniecību tuvumā, dārzos un augļkoku audzētavās. Tie arī mēdz iedzīvoties graudu novietnēs. Tie ir plaši izplatīti graudu kaitēkļi. To kāpuri un pašas vaboles barojas no kultūraugiem un citiem to izstrādājumiem (atkarībā no sugas). Smecernieki pārziemo telpās (spraugās un šķirbās), pavasarī tie pamet savu slēpšanās vietu. Dažkārt, karstās vasarās, slēpjoties no svelmes, tie rod patvērumu mājās vai citās iekštelpās.
Pieauguši indivīdi, sajūtot briesmas, saraujas čokurā un tēlo beigtus. Sieviešu kārtas pārstāves parasti nedēj oliņas vienā un tajā pašā graudu vārpā - pēc izdēšanas tās aiztaisa vārpu ar želejveidīgu sekrētu.
Smecernieku reprodukcija
Dzīves cikls lielā mērā atkarīgs no sugas, tāpēc aplūkosim graudu smecernieka dzīves ciklu:
Oliņas. Sieviešu kārtas pārstāve iedēj no 36-254 oliņām vienā graudu kopiņā.
Kāpurs un kūniņa. Viss cikls kas saistīts ar kāpuru un kūniņu notiek grauda iekšienē. Kāpurs barojas no graudiem un pēc tam tur arī iekūņojas.
Pieaudzis indivīds. Pēc aptuveni piecām nedēļām vasarā(skaitot no oliņas izdēšanas brīža) un vēsākās temperatūrās var paiet pat 20 nedēļas no kūniņas izlien pieaudzis indivīds, kas turpina dzīvot un baroties.
Dzīves ilgums. Pieaudzis indivīds var nodzīvot līdz pat 8 mēnešiem. Viens pāris var saražot līdz pat 6000 pēcnācēju gada laikā.
Curculionoidea 
