Pieauguša klinšu baloža nominālpasugas īpatņa ķermeņa garums ir 30 - 37 cm, spārnu izplētums 50 - 72 cm, bet tā svars 265 - 380 g. Tā apspalvojums ir biezs un blīvs, lai gan spalvas vāji piestiprinās pie ādas. Ķermeņa kopējais apspalvojums ir gaiši pelēks. Galva, kakls un krūtis ir tumši zilganpelēkas ar metālisku spīdumu, kas var būt iezaļganas, dzeltenīgas vai pat purpura krāsā. Acs varavīksnene parasti ir sarkana, oranža vai zeltaini dzeltena; kā arī tās iekšējais aplis ir gaišāks. Knābis tumši pelēks, gandrīz melns, bet virs nāsīm balts knābja paugurs. Balodi visvieglāk atšķirt pēc tā muguras, kuras lejasdaļā pie astes pamatnes ir neliels, balts laukums, kā arī uz gaiši pelēkajiem spārniem ir jābūt divām melnām šķērsjoslām, bet astes galā vienai melnai šķērsjoslai, turklāt astes vēdekļa ārējās malas augšējā daļā var redzēt šauru, baltu kantīti. Mātīte izskatās līdzīga tēviņam, bet tai ir mazāk izteikts metāliskais spīdums, pamatā tas pamanāms tikai uz krūtīm.
Paradumi
Savvaļas mājas baloži kopā ar cilvēkiem ir izpletušies teju visā pasaulē un mūsdienās ir sastopami gandrīz visās pasaules lielākajās pilsētās.
Balodim, tāpat kā visiem citiem baložu dzimtas putniem, raksturīga ir dūdošana, kas īpaši spilgti izpaužas riesta laikā. Olu perēšanas laikā baložu balss vairāk atgādina kaķa murrāšanu.
Pilsētās baloži galvenokārt barojas izgāztuvēs ar dažāda veida pārtikas atkritumiem. Ūdeni tie dzer, iegremdējot knābi pilnībā ūdenī un izmantojot to kā salmiņu.
Balodim nav noteiktas vairošanās sezonas, tas var ligzdot visa gada garumā, tomēr visbiežāk tas notiek pavasarī un vasarā. Ligzdai vietu piemeklē tēviņš.
Columba livia domestica 
