Ķermeņa garums (neskaitot kāju garumu) visbiežāk 2-25 mm. Ļoti bieži konkrētās sugas mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Raksturīgi augšžokļi jeb heliceras, kurās atrodas indes dziedzeri. Apakšžokļi jeb pedipalpas kalpo gan taustei, gan ir nozīmīgas vairošanās procesā. Visiem zirnekļiem ir 4 pāri ejkāju. Tiem zirnekļiem, kuri veido tīklus, ejkāju galā ir labi attīstīti nagi. Raksturīgas 6 vai 8 acis; to dažādajam novietojumam galvkrūšu priekšdaļā, kā arī uzbūvei ir liela nozīme zirnekļu sistemātikā. Parasti ķermeņa priekšdaļa jeb galvkrūtis ir visai skaidri nodalāmas no vēdera ar vairāk vai mazāk izteiktu iežmaugu, kā arī parasti galvkrūtis ir mazākas. Uz iegarenā vai ieapaļā vēdera tā virspusē daudzām sugām ir raksturīgs zīmējums, pēc kura suga ir nekļūdīgi atpazīstama. Vēdera aizmugurējā galā ir 3 pāri tīmekļa kārpiņu. Tīmeklim ir sevišķi liela nozīme zirnekļu dzīvē – tas kalpo ķeramtīkla veidošanai, nakšņošanas ligzdu izveidei un olu kokona aušanai, jo visi zirnekļi dēj olas, no kurām šķiļas mazuļi.
Ieteikumi to apkarošanā:
Regulāri lietojiet putekļusūcēju;
Noņemot pamanāmos zirnekļu tīklus;
Aizpildotplaisas sienās un durvju spraugās, lai atturētu zirnekļus no iekļūšanas mājā;
Nojaucot zirnekļu mitināšanās vietas ap māju, piemēram, malkas grēdas;