Pieaugusi žurka sver aptuveni 260 gramus. Žurkas kažoks ir smalks, pelēks, brūns vai melns, vēderpuse var būt nedaudz balta. Tai ir tievs ķermenis, spics deguns, aste ir gara, spalvas krāsā. Žurkas ausis ir lielas, saspicētas un gandrīz bez apmatojuma. Melnā žurka ir laba lēcēja un kāpēja, bet slikta peldētāja.
Paradumi
Lielākā daļa šo grauzēju dzīvo pilsētās. Galvenokārt atrodas iekštelpās, jumtu tukšumos. Iespējamās midzeņu veidošanas vietas ir tieši starp sienu un jumta dzegu. Ārā var veidot midzeņus vīteņaugos vai koku dobumos, bet reti alās. Biežākā invāzija notiek kuģos un ostās.
Visēdāji. Ēd riekstus, graudus, augļus un dārzeņus (aptuveni 15-22 gramus dienā). Ūdeni patērē 15-22 mililitrus dienā.
Pazīmes, ka ir sākusies melno žurku invāzija
Skrāpēšanās trokšņi zem grīdas vai sienās;
Izkārnījumi. Tās tos parasti atstāj tumšās vietās/telpās, tie ir 10-14 mm gari;
Nepatīkama smaka. Žurkas atstāj amonjakam līdzīgu smaku, kas ir īpaši izteikta slēgtās telpās;
Kaitējums. Žurkām ir zobi, kas nepārtraukti aug un tām ir tieksme uz patstāvīgu graušanu. žurkas var izraisīt pat ugunsgrēku, sagraužot kabeļus un vadus;
Saplosīti pārtikas iepakojumi. Lai barotos, žurkas spēj sagrauzt pat plastmasu un koksni;
Migas. Žurkas taisa migas siltās, slēptās vietās. Kā būvmateriāls tiek izmantots papīrs un audums. Visbiežāk šajās migās dzīvo jaunā paaudze.
Rattus rattus 
