Pieauguša klinšu baloža nominālpasugas īpatņa ķermeņa garums ir 30 - 37 cm, spārnu izplētums 50 - 72 cm, bet tā svars 265 - 380 g. Tā apspalvojums ir biezs un blīvs, lai gan spalvas vāji piestiprinās pie ādas. Ķermeņa kopējais apspalvojums ir gaiši pelēks. Galva, kakls un krūtis ir tumši zilganpelēkas ar metālisku spīdumu, kas var būt iezaļgans, dzeltenīgs vai pat purpura krāsā. Acs varavīksnene parasti ir sarkana, oranža vai zeltaini dzeltena; kā arī tās iekšējais aplis ir gaišāks. Knābis tumši pelēks, gandrīz melns, bet virs nāsīm balts knābja paugurs. Balodi visvieglāk atšķirt pēc tā muguras, kuras lejasdaļā pie astes pamatnes ir neliels, balts laukums, kā arī uz gaiši pelēkajiem spārniem ir jābūt divām melnām šķērsjoslām, bet astes galā vienai melnai šķērsjoslai, turklāt astes vēdekļa ārējās malas augšējā daļā var redzēt šauru, baltu kantīti. Mātīte izskatās līdzīga tēviņam, bet tai ir mazāk izteikts metāliskais spīdums, pamatā tas pamanāms tikai uz krūtīm.
Paradumi
Kaijas no visiem jūrasputniem ir vismazāk prasīgās pret barību, tās pamatā barojas ar jebko, ko var atrast, tai skaitā arī no atkritumiem.
Kopumā sugas atkarībā no ligzdošanas ieradumiem var iedalīt trīs atšķirīgās grupās: jūras tuvumā ligzdojošās, saldūdens tilpņu tuvumā ligzdojošās un iekšzemē ligzdojošās.
Putni ķērc, kad pamana ienaidnieku vai atrod barību.
Vietu bara hierarhijā nosaka īpatņa lielums, agresivitāte un fiziskais spēks. Pieaugušie tēviņi parasti dominē pār mātītēm un jaunajiem putniem barošanās vietās, bet mātīte dominē, izvēloties ligzdošanas vietu.
Kaiju dzimta- Laridae 
